Aizvērt
Change language

Arhitektūra

Latvijā vienviet ir atrodama gan koka arhitektūra un tradicionālas lauku sētas, gan lieliski renesanses, baroka, romantisma, klasicisma, jūgendstila un laikmetīgās arhitektūras paraugi. Īpaši strauji attīstās Rīga un, lai gan liela uzmanība tiek pievērsta stilu saderībai un tīkamas pilsētvides radīšanai, šeit nereti saduras vēsturiskā mantojuma un mūsdienu arhitektūras intereses. 


Rīgas arhitektūra un vide 
Rīgas vēsturiskā centra arhitektūrā ir sastopami visi Ziemeļeiropai raksturīgie stili, sākot no gotikas līdz modernismam. Pilsētas arhitektūru var iedalīt sekojoši: Vecrīga, bulvāru loks, Jūgendstila un koka arhitektūra. Vecrīga, kas sākas Daugavas labajā krastā, ir pilsētas vēsturiskais un ģeogrāfiskais centrs. Līdz mūsdienām saglabājušies daudzi viduslaiku arhitektūras pieminekļi. Rīga var lepoties ar bagātīgo jūgendstila arhitektūru, kas apskatāma Alberta, Elizabetes, Dzirnavu ielās un to apkārtnē. Koka celtnes, no kurām dažas ir saglabājušās pat no 18. gadsimta, apskatāmas Pārdaugavā, galvenokārt ceļā no Rīgas lidostas līdz pilsētas centram. Rīgas arhitektūra kopumā ir ļoti daudzveidīga un, dodoties no vienas pilsētas daļas uz citu, tā ir kā ceļošana laikā – vēsturiskās arhitektūras paraugi vienlīdz labi sadzīvo ar jaunajām Rīgas celtnēm, kas ir modernas un mūsdienīgas. Rīgas Centrāltirgus ir arhitektūras lepnums. Tirgu cēla no 1924. līdz 1930. gadam, izmantojot piecus Pirmā pasaules kara laikā būvēto cepelīnu angārus. Otras tādas tirgusvietas pasaulē nav nevienā pilsētā!

Jūgendstils 
Rīgai raksturīgo jūgendstilu mēdz saukt par simfoniju akmenī. Rīgas arhitektūru īpaši interesantu un greznu padara daudzās atjaunotās jūgendstila ēkas. Šīs 19. gadsimta beigās būvētās greznā stila mājas galvenokārt atrodamas uz Alberta, Elizabetes, Vīlandes un Strēlnieku ielām, kur jūgendstila ēkas apskatāmas visā ielas garumā, tomēr jūgendstila paraugi atrodami arī citās pilsētas centra daļās un vecpilsētā. Jūgendstilam raksturīgās iezīmes – vijīgas līnijas, ģeometriski ornamenti – Rīgā sadalījās divos izteiktākos novirzienos: dekoratīvajā un nacionāli romantiskajā jūgendstilā. Nacionālā romantisma pārstāvji, latviešu arhitekti E. Laube, K. Pēkšēns, A. Vanags, radīja īpatnējus nacionālās arhitektūras paraugus (Tērbatas 15/17, Brīvības 47; 58; 62). Dekoratīvā jūgendstila raksturīgākie piemēri ir M. Eizenšteina celtie nami Alberta ielā. 

Latvijas baznīcas un pilis 
Latvijā dažādos gadsimtos ir valdījuši gan vācieši, gan zviedri, gan poļi, gan krievi, kas centās nostiprināt savu varu, būvējot nocietinātas pilis un muižas. Pastāv nostāsti, ka katrai no pilīm ir savs spoks, kas cauri gadsimtiem sargā savu pili. Ja paliksiet kādā no pilīm pa nakti, tad ļoti iespējams, ka jums būs iespēja gan ieraudzīt pils spokus, gan noklausīties baroka laika koncertu, gan pusdienot viduslaiku atmosfērā, nogaršojot viduslaiku ēdienus no šim laikam raksturīgajiem traukiem, gan izbaudīt citas piedāvātās aktivitātes.