Centrāltirgus

Rīgas Centrāltirgus ir ļoti iecienīta iepirkšanās vieta, tam piemīt savs īpašais šarms - atraktīvi pārdevēji, kaulēšanās un tirgus īpašā atmosfēra.

Rīgas Centrāltirgus ir interesanta apskates vieta tūristiem, jo tas ir lielākais un precēm bagātākais Rīgas tirgus, tas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī Rīgas Starptautiskai autoostai un Rīgas Centrālai dzelzceļa stacijai, 10 minūšu gājienā no Vecrīgas, blakus Daugavai.

Rīgas Centrāltirgum ir sena vēsture, kas to dara tik īpašu. Tirgus atrodas vienas no Rīgas senākās priekšpilsētas – Lastādijas, vietā. Lastādija pirmo reizi vēstures avotos minēta 1348. gadā un tā bija vieta, kur izkrāva Rīgā pa kuģu ceļu ievesto preci. Tirgus celtniecības darbus uzsāka 1924. gada jūnijā, bet pabeidza 1930. gada rudenī, un 1930. gada 1. novembrī tirgus tika svinīgi atklāts. Tas bija tā laika dižākais šāda veida projekts Eiropā un arī tajā laikā tirgus bija viens no galvenajiem apskates objektiem uz Rīgu atceļojušajiem ārzemniekiem, jo tas pilsētas viesus pārsteidzis ar lielajiem akvārijiem zivju paviljonā, un Latvijas garšīgā bekona un sviesta daudzveidību. 

Kā tirgus atpazīšanas zīme ir Centrāltirgus paviljonu formas, ko veido celtniecībā izmantotie Pirmā pasaules kara ķeizariskās Vācijas armijas gaisa kuģu (cepelīnu) angāri. Sākotnēji cepelīnu angārus gribēja atstāt to pirmatnējā izskatā ar augstumu - 37.4 m, platumu - 47.2 m un garumu - 240 m, bet tas radītu milzīga tilpuma platības, ko būtu grūti apsaimniekot, tāpēc celtniecībai izmantoja tikai angāru augšējās daļas, bet sienas cēla no mūra un dzelzsbetona un rezultātā radītās konstrukcijas bija - 20.5 m augstas un 35 m platas. Tirgus ēku celtniecībā izmantoja daudz ķieģeļu, dzelzs un cementa.

Tikai zinātāji nojauš, ka zem tirgus paviljoniem ir izbetonētas pagrabtelpas - 2 ha plaša apakšzemes pilsēta ar daudzām ejām, kas savienotas savā starpā. Vēsturiski preces līdz tirgum veda gan ar laivām pa Daugavu un pilsētas kanālu, jo Centrāltirgus noliktavu apakšzemes tuneļi bija savienoti ar izejām kanālmalā, gan pa dzelzceļu (gaļas paviljona otrajā stāvā vēl mūsdienās ir saglabājušās senās sliedes).

Tirgus vadībai bija ieceres kā vēl vairāk attīstīt tirgus dzīvi, bet iecerēm nebija lemts piepildīties un tirgus zaudēja savu sākotnējo spozmi kara un padomju varas iebrukuma dēļ.

Mūsdienās tirgus attīstās, ar katru gadu cenšoties atgūt to apbrīnas vērto statusu, kas tam piemita pagājušā gadsimta 30. gados.

Gadu gaitā ikdienas dzīve tirgū ir saglabājusies nemainīga - līdzās ātras peļņas tīkotājiem, kas pārdod dažādas sīkas preces - lētas ziepes, kabatslakatus, zābaksmērus, dziju, un kabatas zagļiem un krāpniekiem, kas paslēpušies daudzo tirgus apmeklētāju vidū, slejas arī dārzeņu un augļu grēdas, bet paviljonos pārdošanai skaisti izlikti desu līkumi, siera rituļi un bezgala daudz citi gardumi, kā arī ziedi, stādi un mājsaimniecības preces.

Apmeklējiet visus tirgus paviljonus – gaļas, piena, gastronomijas, dārzeņu un zivju. Nogaršojiet Latvijas medu, mājās gatavoto lauku rupjmaizi, kaņepju sviestu, izlejamo kvasu, bērzu sulu un vēl daudzus citus Latviešu tautai raksturīgos ēdienus un dzērienus. Ja pirms pirkšanas neesiet pārliecināti kā katrs no produktiem garšo, Jūs droši variet lūgt, lai Jums to iedod nodegustēt!

Tirgus, tā vienmēr ir iespēja iegādāties svaigus un ekoloģiski tīrus produktus no Latvijas zemniekiem, pie tam, kaulējoties iespējams panākt zemāku cenu!

Noteikti aplūkojiet arī tirgus teritorijā un blakus tam esošās no sarkanajiem ķieģeļiem celtās noliktavas (spīķerus). Katrs no tiem būvēts pēc individuāla projekta. No 1864. līdz 1886. gadam kopā uzcelti 58 spīķeri, no kuriem šodien saglabājušies 13. Tagad spīķeros iekārtots radošo industriju kvartāls.

1998. gadā tirgus teritorija kopā ar vecpilsētu tika iekļauta UNESCO «Pasaules mantojuma» sarakstā.