Latvieši apvidu pie Baltijas jūras ir apdzīvojuši jau 2000 gadus pirms mūsu ēras, kad šeit apmetās Baltu zvejnieku un mednieku ciltis – latgaļi, kurši, zemgaļi un lībieši. Baltu tautas apdzīvoja salīdzinoši plašu teritoriju ap Baltijas jūru, ieskaitot Baltkrievijas un daļēji arī Krievijas teritoriju.

Latviešu un vienlaicīgi arī lietuviešu valoda parādījās tikai ap 16. gadsimtu, saplūstot baltu valodām.

Tā kā Latvija izsenis atradusies uz svarīgiem tirdzniecības ceļiem, tā ir kalpojusi kā nozīmīgs tilts starp Rietumeiropu un Krieviju. Slavenais ceļš “no vikingiem pie grieķiem”, kas pieminēts senajās hronikās, stiepās no Skandināvijas, caur Latviju uz seno Krieviju un Bizantijas impēriju. Šī paša ģeopolitiski stratēģiskā iemesla dēļ dažādos laikos Latvija ir bijusi saistoša citu valstu iekarotājiem. Latvijā ir valdījuši gan vācieši, gan zviedri, gan poļi un krievi.
 

1201. gads     

Bīskapa Alberta vadībā Latviju iekaro vācu krustneši, tiek dibināta galvaspilsēta Rīga.

1282. gads

Rīga pievienojas tā laika nozīmīgākajai Eiropas tirdzniecības apvienībai – Hanzas līgai. Vācu pārvalde ilgst vēl 700 gadus.

1561. gads

Latviju iekaro Polija, un katoļticība iegūst jaunu, dominējošu lomu valstī.

1629. gads

Daļu Latvijas, tai skaitā arī Rīgu, pārņem zviedru vara un Rīga kļūst par vienu no spēcīgākajām zviedru pilsētām.

18. gs.

Varu Latvijā pārņem cariskā Krievija. Šajā laikā vācu muižnieki ieguva augstus amatus Krievijas cara galmā, bet zemniekiem tika palielinātas nodevas. Ik pa laikam uzliesmoja zemnieku nemieri, kas attīstīja dzimtniecības nosodījumu un prasību pēc tautas brīvības. Pamazām sāka attīstīties latviešu nacionālā kultūra un literatūra, radot tautas vienotības un izglītības svarīguma apziņu.

1918. gads

Pēc Pirmā pasaules kara, krītot Krievijas impērijai, Latvija 1918. gada 18. novembrī pasludināja savu neatkarību, kas ilga tikai nedaudz vairāk par 20 gadiem, līdz Otrajam pasaules karam, kad 1940. gadā Latviju okupēja padomju vara.

1941. gads

Latvijā iebrūk vācu nacistu armija, bet jau pēc trim gadiem varu valstī atkal pārņem krievu padomju armija un Latvija ar varu tiek iekļauta Padomju Savienībā. Šajā laikā notiek jau otrā latviešu masveida izsūtīšana (pirmā izsūtīšana notika 1941.gada pavasarī). 1949.gadā tika īstenota vēl trešā masveida izsūtīšana uz Sibīriju. Latvija kļuva par vienu no 15 Padomju Savienības republikām. Saimnieciskā darbība tika apvienota kolektīvos kolhozos, bet literatūrā un mākslā tika ieviesta cenzūra.

1991. gads

Padomju Savienībai sabrūkot, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm pēc 50 okupācijas gadiem atkal atguva neatkarību. Latvija atkal pievēršas demokrātiskām vērtībām un tirgus ekonomikai, kā arī citām eiropeiskām vērtībām.

2004. gads

29. martā Latvija iestājās NATO un kopš 2004. gada 1. maija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

2007. gads

21. decembrī Latvija pievienojas tām 24 Eiropas valstīm, kas jau ir Šengenas līguma telpai. Tas nozīmē, ka pārvietojoties pa sauszemes un jūras ceļiem Šengenas telpā, Latvijas iedzīvotājiem vairs nav jāuzrāda pase. Robežkontrole lidostās atcelta 2008. gada 30. martā.