Mūzika

Mūzikai Latvijā ir liela loma – šeit ir tūkstošiem koru, daudzi pasaulē atzīti operas solisti, neskaitāmas popmūzikas un citu mūzikas virzienu grupas, kā arī mūziķi, kuri kļūst arvien pamanāmāki un atpazīstamāki arī ārpus Latvijas robežām. Latvijā ik gadu notiek vērienīgi klasiskās un mūsdienu mūzikas festivāli, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu mūzikas pazinējus. Šeit viesojas Latvijas, Eiropas un pasaules mēroga mūziķi, rīkojot koncertus un prezentācijas. 

Latviešu tautas mūzikas pamatā ir latviešu mutvārdu folklora, īpaši tautasdziesmas, kas ir melodiskas, skaitāmas un dziedāmas četrrindes. Tās agrāk tikušas nodotas no paaudzes paaudzē. Mūsdienās Latviešu tautasdziesmas jeb dainas ir iekļautas UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma saglabāšanās programmā. Tautasdziesmu kopskaits šobrīd sasniedz 2.8 miljonus, kas ietver vairāk nekā miljonu latviešu tautasdziesmu un gandrīz 30 000 melodiju. Komponisti savākto materiālu izmanto kā pamatu jaunu skaņdarbu radīšanai. 1873. gadā notika pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas joprojām balstās uz latviešu tautas mūziku un simboliski pauž latviešu vienotības ideju. 

19. gadsimts 

Lielu lomu Latvijas kultūras un arī mūzikas attīstībā spēlējusi valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta – uz ass, kas savieno rietumus ar austrumiem. Jau kopš Kurzemes hercogistes laikiem (16.–18. gs.) Jelgavā un vēlāk arī Rīgā uzstājušies daudzi slaveni Eiropas mūziķi, uzkavējoties un sniedzot koncertus pa ceļam uz reģiona lielāko kultūras centru Pēterburgu. 1830. gados Rīgā vairākas sezonas dzīvoja un strādāja pasaulslavenais un tolaik vēl ļoti jaunais komponists Rihards Vāgners, kura vārdā tagad nosaukta viena no Rīgas koncertzālēm. Jauns posms Latvijas mūzikā sākās 19. gs. vidū, kad, Vācijā izglītību ieguvušais Jānis Cimze, lika pamatus latviešu nacionālajai mūzikai. Paralēli vācu kanonu ietekmei Latvijā nozīmīgu lomu spēlēja arī Krievijas mūzikas skola, jo liela daļa jauno mūziķu izglītojās Pēterburgas un Maskavas mācību iestādēs. Galvenais iedvesmas avots joprojām palika tautasdziesmas, kas tika vāktas un apzinātas, kā arī piemērotas koriem un vēlākos gados arī simfoniskajiem orķestriem. Radās pirmās kora dziesmas, simfoniskā un vokāli simfoniskā mūzika, arī valsts himna. Viss, ko komponēja Jurjānu Andrejs, Jāzeps Vītols, Emīls Dārziņš, Alfrēds Kalniņš, Emilis Melngailis, brāļi Jāzeps un Jānis Mediņi, tagad ir mūsu mūzikas zelta fonds. 

20. gadsimta pirmā puse 

Jauns posms nacionālās mūzikas attīstībā sākās līdz ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu 1918. gadā, kad mūzikas dzīve ritēja ļoti aktīvi un tika izveidotas jaunas mūzikas izglītības iestādes un koncertzāles. Latvijas Nacionālā opera un Latvijas Valsts konservatorija (tagadējā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) tika atklātas 1919. gadā. Vēl pēc gada tapa pirmā latviešu nacionālā opera – Alfrēda Kalniņa “Baņuta”. 1925. gadā darbību sāka Latvijas Radio, un 1926. gadā izveidojās Radiofona simfoniskais orķestris, kas tagad pazīstams kā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. 

20. gadsimta otrā puse 

Otrais pasaules karš un ar to saistītā Latvijas pievienošana Padomju Savienībai ienesa lielas pārmaiņas valsts kultūras dzīvē. Tāpat kā citas mākslas jomas, arī mūzika tika pakļauta sociālistiskās partijas ideoloģijai un cenzūrai. Tika atbalstīti režīmu slavinoši darbi, taču liegta iespēja brīvi paust savu domu un viedokli. Pieprasīti bija lieli un monumentāli mūzikas darbi. Tomēr par spīti dzelzs priekškaram, sešdesmitajos gados Latviju sasniedza pasaules rokmūzikas vēsmas un radās pirmās Latviešu rokgrupas – “Pērkons” un “Zodiaks”. Rokmūzika, vietējo komponistu darbi un kormūzika padomju okupācijas gados kļuva par veidu, kā latviešiem paust savu identitāti un pārliecību. Astoņdesmitajos gados šī kultūras un sabiedriskajā dzīvē jūtamā pašnoteikšanās vēlme jau vēstīja tuvojošās valstiskās pārmaiņas.

No 1991. gada līdz mūsdienām 

Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas mūzikas dzīve ir piedzīvojusi uzplaukumu. Latvijas Nacionālā opera ir iemantojusi stabilu vietu Eiropas opermūzikā, latviešu operdziedātāji Inese Galante, Inga Kalna, Sonora Vaice, Elīna Garanča, Egils Siliņš, u.c. regulāri uzstājas labākajās Eiropas un pasaules operās. Latvijas vārdu pasaulē nes arī citi latviešu mūzikas profesionāļi – diriģents Mariss Jansons, komponists Pēteris Vasks, vijolnieks Gidons Krēmers ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”, kori “Ave Sol”, “Kamēr...”, “Gaudeamus” un daudzi citi. Pēdējās desmitgadēs ir atdzimusi renesanses un baroka mūzika. Senās mūzikas koncerti vilina ar savu priekšnesuma formātu, kas ir saistošs norises vietu ziņā (senās pilis un baznīcas) un krāšņo izpildījuma formu. Pievēršoties populārajai mūzikai, neapstrīdami līderi ir grupa “Prāta Vētra”. Ar jaunu skanējumu jau zināmās dziesmas pasniedz vokālā grupa “Cosmos”, kuras a capella dziedāšanas stils ir ļāvis iemantot stabilu vietu Latvijas populārās un akadēmiskās mūzikas virsotnē. Vēl joprojām ļoti populāra un iemīļota dziedātāja ir Laima Vaikule, kura priecē klausītājus gan Latvijā, gan ārpus tās. Mūzikas dzīvi krāšņu padara daudzie festivāli un koncerti, kas pārstāv visplašāko mūzikas spektru - operu, kamermūziku, simfonisko un seno mūziku, džezu, tautas un kormūziku, popmūziku, rokmūziku, jauno, avangarda un alternatīvo mūziku, kā arī daudzus citus mūzikas virzienus. 

Plašāka informācija par mūziku Latvijā: www.music.lv