Aizvērt
Change language

Nacionālā virtuve

Nacionālā virtuve
Foto: Valts Kleins

Laikam ejot latviešu virtuve ir mainījusies, aizgūstot un mainot ēdienus citu tautu kultūru ietekmē. Mūsdienās latvieši gan vāra boršču un taisa rosolu (slāvu tautu nacinālie ēdieni), gan Jāņos cep šašliku, un Ziemassvētkos piparkūkas (raksturīgas Vācijas kultūrai), bet tradicionālā latviešu virtuve kopumā bija bez izteiktām garšvielām, garšas uzlabošanai parasti tika lietoti sīpoli, ķiploki un ķimenes, saldināšanai - medus. Ikdienā, ēdienu pagatavošanai, galvenokārt izmantoja labību – auzas, prosu, grūbas, rudzus, kviešus un miežus. No tās cepa maizi un vārīja putras. Tāpat ēdiena sagatavošanā izmantoja arī kaņepes, skābenes, zirņus, pupas, rāceņus, kāļus, kāpostus, bietes, rutkus, ķirbjus, burkānus un kartupeļus.

 

Ja ikdienā tradicionālā latviešu virtuvē gatavoja vienkāršākus ēdienus, tad svētdienās un svētkos galds bija bagātīgi klāts:

  • Mārtiņdiena, ko svin 10. novembrī, simbolizē rudens darbu beigšanos un ziemas sākšanos. Tās galvenais ēdiens bija gailis, ko kā gaismas saucēju upurēja Mārtiņam.
  • Ziemassvētkos uz galda bija jābūt deviņiem ēdieniem, lai mājā būtu bagātība. Starp tiem noteikti bija vārīta cūkas galva (šņukurs), sautēti kāposti un asinsdesa, pelēkie zirņi ar speķi, zivis, kuras uzskatīja par naudas un pārticības simbolu. 
  • Lieldienās, ko svinēja kā pavasara atnākšanas svētkus, parasti cepa maizi un vārīja olas. Olas simbolizēja sauli un jaunas dzīvības sākumu. Tās vārīja sīpolu mizās, tādejādi piešķirot to čaumalām zeltainu nokrāsu, jo latviešu ticējums vēsta, ka tās jākrāso, lai visu nākamo gadu vistas skaistas olas dētu.
  • Līgo vakarā, kas ir vasaras saulgrieži, galdā tika celts svaigs ķimeņu siers - saules un veselības simbols, alus - darba spara simbols un mūsdienās arī pīrāgi.

Latviešu tradicionālās virtuves iecienītākie:

  • gaļas ēdieni - asinsdesa (putraimdesa), vārīta cūkas galva vai cūkas šņukurs un cūkas cepetis;
  • saldie ēdieni - buberts, rupjmaizes kārtojums, maizes zupa, biguzis vai medus rausis;
  • dzērieni - piens, rūgušpiens, kvass, bērzu sulas, maizes alus un dažādas zāļu tējas: kumelīšu, piparmētru, liepziedu, ķērpju, pelašķu, nātres, asinszāles, vērmeles un citas. 

Latvijas tradicionālie ēdieni pa reģioniem:

  • Kurzeme: zivis, sklandrauši, biguzis, bukstiņputra;
  • Latgale: kļockas, guļbišņīki (guļbišnieki), buļbu bļīni, asuškas, murcovka, slokatnis, buļbešniki;
  • Vidzeme: stuks (steņķis, štāka), plāceņi, kuģelis, koča, kaņepju sviests;
  • Zemgale: karaša, skābputra;