Sakrālais tūrisms Latvijā

Latvija ir unikāla valsts savā kristīgās ticības daudzveidībā, jo Latvijā līdzās viena otrai pastāv katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un luterāņu ticības. Pateicoties tam, Latvijā ir daudz dievnami, kurus mūsdienās varam uzskatīt par arhitektūras pieminekļiem.

Esot Rīgā, noteikti apmeklējiet populārākās un tūristu iecienītākos dievnamus, piemēram, Rīgas Domu ar tā ērģelēm, kas saglabājušās kopš 1601. gada, Sv. Pētera baznīcu, kuras tornī var uzbraukt un apskatīt Rīgu no augšas, Pareizticīgo Kristus dzimšanas katedrāli un Rīgas Grebenščikova vecticībnieku baznīcu.

Ja esiet nolēmuši iepazīt Latvijas reģionu savdabīgo dievnamu arhitektūru, dodoties izbraucienos ārpus Rīgas, tad ziniet, ka Latvijas austrumu puse – Latgale – tiek uzskatīta par Latvijas katolicisma centru, jo Latgalē atrodas Latvijas katoļu centrs – Aglona, kurā katru gadu 15. augustā sapulcējas svētceļotāji, lai atzīmētu Sv. Marijas Debesbraukšanas dienu. 1993. gadā Aglonu apmeklēja un svēto misi vadīja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Reliģijas nozīmīgo lomu apstiprina Latgales kultūrainavai tik raksturīgie krucifiksi ceļu krustojumos, kā arī pilsētiņu baltie dievnamu torņi.

Kā vēl viens no Latgales pārsteigumiem ir mazie un noslēpumainie vecticībnieku un arī pareizticīgo dievnami. Lai iekļūtu dievnamos ārpus dievkalpojumu laikiem, jāsazinās ar draudzes pārstāvjiem, kuru kontakttālruņus Jums palīdzēs uzzināt vietējo tūrisma informācijas centru darbinieki.

Latvijas rietumos – Kurzemē - lauku ainavai raksturīgas mazas, klusas piejūras baznīciņas, kurām tradicionāli nav torņa (lai nemaldinātu kuģotājus), bet pilsētās parasti slejas monumentālas baznīcu ēkas, tādas kā Liepājas Trīsvienības baznīca, kurā saglabājušās ērģeles, kas vienīgās pasaulē vēl palikušas nepārbūvētas, un uz kurām vēl iespējams muzicēt.